logo


. reply

News News

Sienu siltināšana pašu spēkiem14.03.2019

Mājokļa sienas var siltināt gan no ēkas ārpuses, gan iekšpuses. Kurš variants ir piemērotākais un kādu labāk izvēlēties?

siltināšana

 

Pirms ēkas sienu siltināšanas ir jāpieņem lēmums, kā to vislabāk un efektīvāk paveikt – siltināt mājokli no ārpuses vai iekšpuses, jāizvēlas, ar ko siltināt, un jānoskaidro, cik biezs būtu vēlamais siltumizolācijas slānis.

Protams, katram variantam ir savas priekšrocības un trūkumi, kā arī cilvēku viedoklis šajā jautājumā ir ļoti atšķirīgs. Siltinot mājokli no iekšpuses, lētāk varētu izmaksāt apdares atjaunošana, kas ilgtermiņā varētu būt ļoti noderīgi. Toties siltinot no iekšpuses tiek zaudēta platība, tāpat būtu vēlams izmantot tvaika izolāciju, lai mitrums nesamitrinātu siltumizolācijas materiālu, un nepieciešama speciāla ventilācijas sistēma, kas tvaiku izvada ārā. Liels uzsvars mūsdienās tiek likts uz ēkas ventilāciju, lai ēku sienas elpotu, neuzkrātu siltumu, jo pašlaik pieejamie materiāli senāk nebija un mājas cēla pēc citādākas tehnoloģijas. Mūsdienās, attīstoties un pilnveidojoties tehnoloģijām siltināšanas materiālu klāstā, jāpielieto arī citi izolācijas materiāli, nekā tas bija tikai pāris desmitus gadu atpakaļ.

Mājai un Dārzam” veikalos visā Latvijā ir pieejams plašs klāsts ar mājas siltināšanai un apdarei nepieciešamajiem materiāliem. Izvēlieties sev vispiemērotākos materiālus “Mājai un Dārzam” veikalos, lai Jūsu mājoklī būtu silti un omulīgi.

Siltināšana1

SILTINĀŠANA NO ĀRPUSES UN ŠĪ SILTINĀŠANAS VEIDA PRIEKŠROCĪBAS:

- tiek izveidots nepārtraukts siltumizolācijas slānis bez radītiem aukstuma tiltiem starpsienās, starpstāvu pārsegumos un citās konstrukcijās;

- tā kā masīvā sienas daļa atrodas iekšpusē jeb siltumā, tad tai ir liela termiskā inerce, uzkrātais siltums saglabājas ilgi un telpām tiek atdots lēnām;

- ārsienas materiāls, piemēram, ķieģelis vai gāzbetons nav pakļauts ārējiem laikapstākļiem – sals, lietus un citi nokrišņi.

- netiek samazināta kopējā mājokļa telpas platība.

 

TRŪKUMI ĒKAS SILTINĀŠANAI NO ĀRPUSES:

- ēkas sienu siltināšana no ārpuses visbiežāk ir dārgāka nekā siltināšana no iekšpuses;

- sienas no ārpuses vispateicīgāk siltināt mājai, nevis daudzdzīvokļu ēkai, ja to nav plānots siltināt visu, jo nevar nosiltināt tikai vienu dzīvokli vai atsevišķai telpai;

- darbus var veikt tikai labvēlīgos laika apstākļos.

Abi varianti ir vienlīdz labi un pieņemami, tomēr jāizvērtē katra varianta priekšrocības un trūkumi, lai saprastu, kas šajā gadījumā ir viespiemērotākais tieši Jums! Siltināšana no ēkas ārpuses ir vispiemērotākais risinājums tādā gadījumā, kad paredzēts komplekss ēkas remonts, kad ir paredzēts arī fasādes apdares kārtas remonts, kā arī būvējot jaunu ēku.

Izvēloties siltināšanas materiālus, vislabāk ir aprunāties ar pieredzējušiem speciālistiem, kas varēs palīdzēt ar padomu. Protams, mūsdienās arī interneta dzīlēs varēsiet atrast daudz padomu un noderīgas informācijas, kuras noteikti ir vērts ņemt vērā.

 

JA SILTINA NO ĒKAS ĀRPUSES

Ēkas ārsienas var siltināt ar dažādiem būvmateriālu veikalos pieejamiem materiāliem - speciālas siltumizolācijas plātnes no putu polistirola vai minerālvates, kā arī citi mūsdienīgi risinājumi, kā kaņepju vate un ēku siltināšana ar putām. Tās atkarībā no pamatvirsmas un ēkas uzbūves, virsmai tiek pielīmētas, papildus stiprinot ar dībeļiem. Virs siltinājuma kārtas tiek likts armējošais slānis, kas sastāv no špakteļmasas un iestrādāta sieta. Sistēmas noslēdzošā daļa ir struktūras apmetums vai dekoratīvās apdares plātnes.

 

KĀ DARBOJAS SILTUMIZOLĀCIJA?

Temperatūras svārstības nesiltinātā ārsienā norisinās citādāk nekā siltinātā. Nesiltināta siena ātri atdziest, ēkas iekšpusē ātrāk kļūst vēss un nav patīkami uzturēties šādā ēkā, kas nespēj uzturēt optimālu siltumu ilgāku laika posmu. Līdz ar to ārējā siena ir būtiski aukstāka nekā gaisa temperatūra telpā. Lielā temperatūru atšķirība izraisa sienu samitrināšanos, iespējama pat pelējuma un sēnīšu veidošanās.

Fasādi siltinot, sasaluma punkts tiek pārcelts uz siltumizolācijas sistēmu, līdz ar to sienas iekšpusē temperatūra ir līdzīga telpas gaisa temperatūrai. Tas padara neiespējamu mitruma, pelējuma un sēnīšu veidošanos uz sienām.

 

PUTAS GAISA SPRAUGU VIETĀ

Jau par tradicionāliem ēku siltināšanas paņēmieniem ir kļuvusi ēku siltināšana ar putuplastu un vati, bet šiem risinājumiem ir pievienojies vēl viens - ēku ārsienu tukšumu aizpildīšana ar aminoplasta siltumizolācijas putām. Šī tehnoloģiju var pielietot gan agrāk celtajās ēkās, gan jaunbūvēs. Šādi ēkas var siltināt arī tad, ja vecais siltinājums ir nokalpojis vai nosēdies vai ja ēkas siena apmūrēta ar ķieģeļiem, atstājot gaisa spraugu. Putas netraucē sienai elpot, bet pārtrauc brīvu gaisa cirkulāciju. Putas tiek pūstas sienu gaisa spraugās, tās vienmērīgi aizpildot, tās nepalielina tilpumu un neplēš sienas. Putas ir arī efektīva skaņas izolācija.

Ārsienā apmēram ik pa metram horizontālā un vertikālā virzienā tiek izurbti caurumi. Parasti šādus urbumus veic javas šuvē starp ķieģeļiem, tos nebojājot. Pa caurumiem pakāpeniski iepūš siltumizolācijas putas, kuras pilnībā aizpilda visu gaisa spraugu. Pēc siltināšanas urbuma vietas tiek noslēgtas izmantojot javu un to nolīdzinot.


.................................................................................................................................................................................................................................................