logo


. reply

News News

Ziemassvētki17.01.2020

Ziemassvētki

Ziemassvētki - īpašs svētku laiks pirms gadu mijas. Senāk ziemas saulgrieži jeb Ziemassvētki latviešiem bija prieka un līksmības laiks, jo tika svinēta gaismas uzvara pār tumsu. Pēc gada garākās nakts, dienas sāk palikt gaišākas, saule atkal lec agrāk un manāmi tuvojas pavasaris. Arī mūsdienās daudzas tradīcijas tiek ievērotas vēl joprojām, šie svētki asociējas ar piedošanu un kopā būšanu.

                                    

Latviešu tradīcijas Ziemassvētkos

Ziemassvētku tradīcijas un ieražas visā pasaulē ir atšķirīgas, tomēr var teikt, Ziemassvētkus svin praktiski visā pasaulē. Vai tā ir kopā būšana ar sev tuvajiem, vai svētku mielasta gatavošana, piparkūku cepšana un greznošana, vai dziesmu dziedāšana un baznīcas apmeklējums. Ikvienam šajā laikā jāapstājas no ikdienas steigas, jāapdomā padarītais un vienkārši jāizbauda laiks kopā ar ģimeni.

Senāk svētkiem sāka gatavoties savlaicīgi: sakopa sētu, izpušķoja māju dažādiem rotājumiem no salmiem, kaltētām puķēm, ēveļskaidām, putnu spalvām un dzijas. Ziemassvētkos īpaši iecienīti bija puzuri - pakarami rotājumi, kas parasti gatavoti no salmu vai niedru gabaliņiem, saverot tos uz vilnas dzijas, kā arī saulītes - kartupelī sadurti salmi vai niedres.

Tradīcija izgreznot savu mājokli ir saglabājusies vēl joprojām. Lai gan daudzi izvēlas jau gatavus dekorus iegādāties veikalos, tomēr arī veidot un dekorēt ar dažādām dabas veltēm ir aktuāla arī pašlaik. Sūnas un ķērpji, egļu zari un mētras – viss, ko vien var atrast mežā tiek izmantots mājokļa dekorēšanai un dažādu rotājumu izveidei. Veikalos, tajā skaitā arī visos “Mājai un Dārzam” veikalos, pieejami dažādi dekori – svētku rotājumi, bumbas, sveces, virtenes un lampiņas, kas spēj uzburt Ziemassvētkus ikvienā mājoklī. Turklāt piemeklējot atbilstošas krāsas bumbiņas un dekorus, mājoklis var pārvērsties par Ziemassvētku sajūtu pasauli, kur pavadīt laiku ar ģimeni un sev mīļajiem. Turklāt Ziemassvētku dekori var kalpot ilgus gadus, ja ar tiem apietas saudzīgi un ar rūpību.

Lai gan Ziemassvētki tiek uzskatīti par klusiem un mierīgiem svētkiem, tajos valda arī jautrība un līksmība. Tradicionāli Ziemassvētkos tiek dziedātas dziesmas, iets rotaļās, tiek kopīgi gatavots ēdiens. Mūsdienās tāpat aktuāli ir Ziemassvētku filmu vakari, fotografēšanās pie eglītes un ciemos iešana. Svarīgākais šajos svētkos ir būt kopā ar ģimeni, pavadīt pilnvērtīgi laiku un atskatīties uz aizejošo gadu.

Ziemassvētku galds

Ziemassvētki latviešiem bija gada bagātākie svētki, kad galdā tika celts viss, kas rudenī izaudzēts. Ziemassvētku naktī galdā noteikti jāliek maize, lai tās nākamgad nepietrūktu. Tāpat tradicionāli Ziemassvētku ēdieni ir pupas un zirņi. Senie latvieši par galveno Ziemassvētku ēdienu uzskatīja koču - no lobītiem miežu un kviešu graudiem vārītu biezputru, kuru gatavoja kopā ar cūkas galvas pusi, klāt pievienojot zirņus un pupas. Galdā tika likts arī cūkas šņukurs, putraimdesa, pīrāgi un alus. Mūsdienās Ziemassvētki tiek svinēti pēc katrā ģimenē iedibinātām tradīcijām, nereti nepievēršot tikai lielu nozīmi ēdiena skaitam un dažādībai.

                                    







.................................................................................................................................................................................................................................................